RĪGA, 30. decembris — Sputnik. Funikulieris šobrīd ir sabojājies un nedarbojas, bet pats Ģedimina kalns tika slēgts pagājušās nedēļas nogalē saistībā ar bažām par ziemeļu nogāzes stāvokli, kas īpaši saasinājušās pēc diviem noslīdeņiem šā gada februārī un oktobrī, ziņo aģentūra LETA.
Lietuvas Nacionālais muzejs, kura pārziņā pašlaik atrodas kalns, tā nostiprināšanas darbus plāno sākt pavasarī, kad iestāsies labāks laiks. Tur plānots ierīkot ģeodinamiskos detektorus un nostiprināt betona režģogus, kas apjož kalnu un šobrīd rada daudzas problēmas.
Kā žurnālistiem sacījusi Nacionālā muzeja direktore Birute Kulnīte, pašreizējo funikulieri tik un tā nāktos demontēt, jo tā pieļaujamais izmantošanas laiks beidzas jau pēc pusgada, turklāt pacēlāja namiņš kalna galā bojā tā kopskatu. Tomēr galīgais lēmums, pēc viņas teiktā, būtu jāpieņem vides ministram Ķēstutim Navickam.
Funikuliera trase Ģedimina kalna stāvajā ziemeļu nogāzē tika ierīkota 2003.gadā pēc toreizējā premjerministra Aļģirda Brazauska ierosmes. Valdības lēmums bija balstīts uz kādas aptaujas rezultātiem, kas liecināja, ka Ģedimina kalnā, kas ir viens no atpazīstamākajiem Lietuvas galvaspilsētas simboliem, esot uzkāpis tikai katrs desmitais Viļņas iedzīvotājs, lai gan kalna augstums no pakājes līdz virsotnei nesasniedz pat 50 metrus un tajā uzkāpt pa celiņu var nedaudzu minūšu laikā. No Austrijas firmas "ABS Transportbahnen" pirktais pacēlājs, kas vienlaikus var uzņemt 16 pasažierus, maksāja 600 000 eiro.
Ceturtdien noslīdeņu apdraudēto kalnu apskatīja Seima spīkers Viktors Pranckietis un kultūras ministre Liāna Ruoķīte-Jonsone un apsprieda tā glābšanas plānus.
Pēc Kultūras ministrijas datiem, šogad Ģedimina kalna sakārtošanas darbiem atvēlēti 300 000 eiro, bet nākamgad plānots piešķirt vairāk nekā 800 000 eiro.
Pagājušajā nedēļā apspriedē Kultūras ministrijā tika nolemts Ģedimina kalnu un tā tuvāko apkaimi nodot Vides ministrijas pārziņā.
Kā atzinis vides ministrs, Ģedimina kalna problēmu risināšanu apgrūtina arī tas apstāklis, ka pagātnē daļa darbu veikti vai nu bez jebkādiem projektiem, vai arī šo projektu dokumentācija nav atrodama. Šobrīd lietus un sniega dēļ šiem darbiem būtu pats nepiemērotākais laiks, viņš norādījis.
Pēdējos gadu desmitos kalna nogāzēs, sniega un lietus ūdeņiem izskalojot zemi, ik pa laikam veidojas noslīdeņi, kā arī iegruvumi, kas, iespējams, rodas vietās, kur Otrā pasaules kara laikā vācieši bija izrakuši līčloču tuneli, kas pēc kara pa ventilācijas lūkām tika steigā aizbērts, un nav zināms, vai tunelī nav palikuši tukšumi.
Kalnam nenāk par labu ne spēcīgas lietusgāzes, kas līdz ar klimata pārmaiņām kļūst aizvien biežākas, ne ziemas sals un pavasara atkušņi. Domājams, nogāžu stabilitāti negatīvi ietekmē arī ielas pusē gar pakāji braucošo automašīnu radītā vibrācija.
