RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. ASV pēta iespēju pārvietot daļu karaspēku no Vācijas uz Baltiju, Rumāniju un Bulgāriju uz pastāvīga pamata, paziņoja ASV aizsardzības ministrs Marks Espers, vēsta Air Force Magazine.
"Pēc vienošanās par sadarbību aizsardzībā ar Poliju un manām nesenajām tikšanām ar aizsardzības ministriem no Rumānijas un Bulgārijas, kā arī paziņojumiem, kas tika saņemti no Baltijas valstīm, pastāv reāla iespēja saglabāt 2. kavalērijas pulku priekšplānā dažās no šīm valstīm uz ilgstoša pamata," paziņoja Espers, uzstājoties Vašingtonā.
Pēc viņa sacītā, militārpersonu pārdislokācijas plāni ir saistīti ar it kā nākošiem draudiem no Krievijas.
"Nav jābūt Napoleonam vai ģenerālam Makarturam, lai paskatītos uz karti, un apzināt, ka jo vairāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk mēs varam tur izdarīt, lai nomierinātu mūsu sabiedrotos," sacīja Espers.
Pēc viņa sacītā, šāda stratēģija atrisinās arī NATO karaspēka atpalikšanas problēmu piekļuves ātrumā iespējamā konflikta gadījumā reģionā, ja Krievija "veiks kaut kādas reāli agresīvas darbības".
Jūlija beigās Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no Vācijas 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas amerikāņu kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši militārpersonu. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, Eiropas NATO valstīs uz rotācijas pamata izvietos aptuveni 5,6 tūkstošus cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja sacītā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.
Nesen izveidotā 5. ASV Sauszemes spēku korpusa štābs tiks pārvests uz Poliju, savukārt ASV spēku štābs Eiropā – uz Beļģiju.
KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV militārpersonu pārdislocēšanas plāniem Eiropā un izvērtē iespējamās šo soļu militārās sekas reģionālai drošībai. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātājām izmaiņām," piebilda diplomāts.
Savukārt Federācijas padomes Starptautiskās komitejās vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus militāros spēkus uzturēt, taču ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kas iestājās blokā pēc 1997. gada. Toreiz parādījās Sadarbības akts Krievija – NATO, kur ir tiešs aizliegums būtisku bruņoto spēku un ieroču izvietošanai uz pastāvīga pamata "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tajās būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.
Iepriekš šajā sakarā izteicās arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc viņa sacītā, NATO diez vai uzdrīkstēsies pārkāpt dokumentā nospraustos noteikumus.
"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," paudis Riekstiņš.
