RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisijas ierosinājums noteikt stingrākas prasības siltumnīcas gāzu izmešiem atmosfērā var nopietni satricināt Lietuvas ekonomiku, norādīja valsts apkārtējās vides ministrs Ķēstutis Mažeiķis, vēsta portāls Rubaltic.ru. Viņš uzsvēra, ka stingrākas saistības no izmešu viedokļa novedīs pie nodokļu pieauguma iedzīvotājiem, rūpniecības uzņēmumiem un lauksaimniecības sektoram.
"Zaļās" enerģētikas aizsegā tiek likvidēta Baltijas valstu rūpniecība, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja "IFC Markets" analītiķis Dmitrijs Lukašovs.
"Ražošana ir galvenais patērētājs, kas izmanto elektroenerģiju, siltumu un karsto ūdeni, tas ir, enerģiju, kas rada tos pašus izmešus. Ja rūpniecība saruks, skaidrs, ka izmešu apjoms samazināsies. "Zaļās" enerģētikas programmas mērķi būs sasniegti uz Baltijas valstu rūpniecības pilnīgas likvidācijas rēķina," paskaidroja Lukašovs.
Pēc viņa vārdiem, 90. gados šo programmu maskēja ar ekonomikas reorganizāciju – no sociālistiskās pret kapitālistisko.
"Process, kas ilgst jau 30 gadus, nozīmē, ka Austrumeiropas rūpniecības uzņēmumi tiek demontēti par labu ražošanas paplašināšanai Rietumeiropas valstīs. Faktiski tā ir ilgtermiņa programma rūpniecības likvidācijai Austrumeiropas valstīs," konstatēja Lukašovs.
Analītiķis teikto ilustrēja ar Polijas piemēru, kur bija spēcīga kuģubūve un ogļu ieguves rūpniecība. "Tas viss ir demontēts, un tagad Polijas rūpniecības atliekas piespiež galīgi pamest pasaules tirgu – tagad jau "zaļās" enerģētikas aizsegā," norādīja Lukašovs.
Eiropas Komisijas jaunais plāns paredz augošu siltumnīcas gāzu izmešu ierobežošanu no tagadējiem 30% līdz 50-55 procentiem 2030. gadā. Iepriekš Lietuva apņēmās desmit gadu laikā samazināt izmešus par 9%.
