RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. "Višegradas grupas" valstu premjerministri uzskata par netaisnīgiem kritērijus, saskaņā ar kuriem no ES fondiem tiek sadalīta palīdzība no koronavīrusa cietušajām valstīm, vēsta RuBaltic.Ru.
ES ekonomikas glābšanas plāns paredz, ka palīdzību valstīm, kas cietušas lielākos zaudējumus, sniegs valstis, kas spējušas tikt galā ar pandēmiju ar vieglākām sekām. Eiropas glābšanas plānu aizvadītajā nedēļā līdzīgi kritizēja arī Lietuva.
Diezin vai Brisele, sadalot palīdzību, uzklausīs dažādu reģionālu grupu viedokļus, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.
"Atšķirībā no Baltijas trijotnes, "Višegradas četrinieks", ko veido Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija, ir visnotaļ saliedēta apvienība. Viņiem ir savas intereses, sava ekonomiskā līnija un savs viedoklis par situāciju Eikropā. "Višegradas četrinieka" pozīcija atšķiras no triju Baltijas valstu translētās," atzīmēja Borisenoks. Pēc viņa vārdiem, interešu plaisa īpaši labi manāma koronavīrusa radītās krīzes apstākļos.
"Eiropas Savienība ir spiesta risināt sarežģītus uzdevumus atjaunošanās jomā – ar tāda kalibra pārbaudījumiem apvienotā Eiropa vēl nav saskārusies. Viedokļu atšķirības ir visai nopietnas... Tomēr Briseles nostādēm būs lielāka nozīme un prioritāte nekā atsevišķu reģionālo grupu vēlmēm," teica eksperts.
Provizoriskas aplēses liecina, ka koronavīrusa pandēmijas seku likvidācijai ES valstīs būs vajadzīgi vismaz divi triljoni eiro. Eiropas antikrīzes fonda apjomam jāsasniedz 750 miljardus eiro, bet ES dalībvalstis vēl joprojām nevar vienoties par atbalsta mehānismu, bet bez vienprātības šajā jautājumā atbalsta sniegšana nevar sākties.
