RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Latvija, kas parasti vienmēr akli seko līdzi saviem sabiedrotajiem no ES un NATO, un sevišķi savam lielajam aizokeāna brālim, šoreiz nezināma iemesla dēļ nesteidzās sekot saviem biedriem apsveikumu izteikšanā Krievijai un Ukrainai pēc sestdienas aizturēto apmaiņas.
Latvijai, no vienas puses, tas ir netipisks demaršs. No otras puses – viss ir standarta rusofobijas politikas ietvaros. Cenšoties aizķerties aiz, kā Latvijas varasiestādēm varētu likties, rusofobijas glābiņa salmiņa, valsts strauji grimst un nepamana acīmredzamas lietas.
Visi līksmo
Visa pasaule priecājās par to, ka Krievija un Ukraina spēra soli, kas sola tik nopietnu un ilgi gaidīto atkusni attiecībās. Turklāt KF un Ukrainas prezidenti – Vladimirs Putins un Vladimirs Zeļenskis – vairs neslēpj, ka pārrunas Normandijas formātā vairs nav aiz kalniem.
Krievijas ĀM uzsvēra, ka atšķirībā no iepriekšējām varasiestādēm, jaunā Ukrainas administrācija izrādīja saprātīgu pieeju un gatavību kompromisiem.
Vācijas kanclere Angela Merkele nosauca abu valstu aizturēto personu savstarpēju nodošanu par "cerību pilnu" signālu un aicināja pastiprināti strādāt pie Minskas vienošanās.
Amerikas līderis Donalds Tramps sirsnīgi apsveica Krieviju un Ukrainu, nosaucot aizturēto personu atgriešanu vienošanās ietvaros par "iespējams, pirmo milzīgo soli pie miera". Twitter ASV prezidents uzrakstīja, ka tā ir ļoti laba ziņa.
"Krievija un Ukraina tikko apmainījās ar lielu skaitu gūstekņu. Ļoti laba ziņa, iespējams, pirmais milzīgais solis pie miera. Apsveikumi abām valstīm!" uzrakstīja Tramps Twitter.
Russia and Ukraine just swapped large numbers of prisoners. Very good news, perhaps a first giant step to peace. Congratulations to both countries!
— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) 7 сентября 2019 г.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka tagad laiks "Normandijas formāta" aktivizācijai un konstruktīva dialoga atjaunošanai. Turklāt Makrons cer, ka tas viss notiks tuvāko dienu laikā.
Tikai ne Latvija
Tik līksmi reaģēja pasaulē uz ziņām par aizturēto apmaiņu. Tikai Latvijā neviens prieku neizteica.
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter norādīja, ka abu valstu notiesāto nodošanas fakts savā starpā ir noticis. Un ļoti labi, ka tika atbrīvoti ukraiņu politiskie ieslodzītie. Acīmredzot, Rinkēvičs pavisam aizmirsis, ka Ukraina aizturēja un joprojām tur apcietinājumā krievus. Politiski ieslodzītos.
Very good that Ukrainian political prisoners, including Oleg #Sentsov & sailors, are finally released, they should have never been taken as hostages by #Russia, regrettably at a price of key witness in #MH17 case #Tsemakh, however, I believe that justice ultimately will be served
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) 7 сентября 2019 г.
Ukrainas sestdien atbrīvoto personu grupā bija arī RIA Novosti Ukraina vadītājs Kirills Višinskis, kuru vairāk nekā gadu noturēja cietumā par to, ka viņš vienkārši pildīja savu žurnālista darbu. Taču Ukrainas varasiestādes nolēma, ka viņš strādājis nepareizi un rakstījis ne to ko vajadzēja. Kā teica pats Višinskis, pat kameras biedri un apsargi cietumā zināja, ka viņš ir "politiskais".
Toties Rinkēvičs atcerējās par MH17 un ar skepsi norādīja, ka cer uz taisnīgumu.
Kaut gan var saprast, kādēļ Latvija neatbalsta partneru dzīvīgo prieku. Pasaulē šobrīd viss ir tik trausls. Politiskajā nozīmē, liekas, vispār ir muļķīgi cerēt uz stabilitāti. Šodien valstis draudzējas, rīt konkurē, bet parīt vispār kļūst par ienaidniekiem.
Īsāk sakot, nav zināms, ko patiesībā Latvija sev ir izdomājusi. Taču, salīdzinot ar pārējām valstīm, Latvijas ĀM vienpusīgais paziņojums izskatījās kā minimums dīvaini, bet kā maksimums – provokatīvs, tiesa, kā vienmēr.
